Neskatoties uz to, ka par suņa ekskrementu nesavākšanu saimniekam draud naudas sods, tikai retais ir godprātīgs un šos atkritumus patiešām savāc.
SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” Zaļumsaimniecības daļas vadītāja Dzintra Strazda, apelējot pie suņu īpašnieku sirdsapziņas, lūdz savākt sava mājas dzīvnieka ekskrementus apdzīvotu vietu teritorijā. Tie ne tikai vizuāli bojā pilsētas skatu, bet ir arī bīstami veselībai, tādēļ suņu īpašniekiem nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret savu pienākumu. “Šāda iedzīvotāju bezatbildība palielina saslimšanas risku ne tikai bērniem un citiem iedzīvotājiem, bet arī “Kuldīgas komunālo pakalpojumi” darbiniekiem, jo darba procesā, pļaujot, pūšot un grābjot zāli, diemžēl notiek saskarsme ar suņu fekālijām,” pauž Dz.Strazda.
“Pārtikas un veterinārajā dienestā norāda uz vides piesārņojuma risku, kas rodas, suņa fekālijām nokļūstot augsnē. Ar tajās esošajiem tārpiem, piemēram, cērmēm, lenteņiem, spalīšiem un to oliņām var aplipt citi dzīvnieki un arī cilvēki. Neattārpotā sunī mītošais apaļtārps spēj saražot desmitiem tūkstošu oliņu dienā, kas ar suņa izkārnījumiem nonāk apkārējā vidē. Ja izkārnījumi netiek savākti, oliņas paliek ārējā vidē un pastāv turpmākās invadēšanās risks.
Tārpi ar tā saukto zoonotisko potenciālu spēj pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Suņa cērme ir viena no tiem, un cilvēks pie tās var tikt, norijot parazīta mikroskopiskās oliņas. Vislielāko kaitējumu veselībai nodara cērmju kāpuri, no zarnu trakta migrējot organismā. Ja tie nonāk acīs, rodas neatgriezenisks kaitējums redzei. Ne tikai suņa, bet arī kaķa cērme var radīt nopietnas veselības problēmas cilvēkam.
Apkārtējās vides piesārņošanas risku iespējams mazināt, vienmēr savācot un izmetot dzīvnieku izkārnījumus, kā arī regulāri dodot mājdzīvniekiem prettārpu līdzekļus,” ziņo www.lvportals.lv.
Suņu ekskrementi ir kvalificējami kā sadzīves atkritumi un utilizējami, izmantojot jebkuras atkritumu urnas. Kuldīgas Pilsētas dārzā ir izvietotas arī speciālās urnas suņu izkārnījumiem.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantu par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt eiro.
ANITA ZVINGULE
FOTO www.advopedia.de