Suņa izkārnījumi visbiežāk nonāk mūsu apavu zoļu rievās, bērnu ratiņos un pēc tam — arī mājās. Tie ne tikai vizuāli bojā pilsētas skatu, bet ir arī bīstami veselībai, tādēļ suņu īpašniekiem nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret savu pienākumu. Šāda iedzīvotāju bezatbildība palielina saslimšanas risku ne tikai bērniem un citiem iedzīvotājiem, bet arī “Kuldīgas komunālo pakalpojumi” darbiniekiem, jo darba procesā, pļaujot, pūšot un grābjot zāli, diemžēl notiek saskarsme ar suņu fekālijām.

Pārtikas un veterinārajā dienestā norāda uz vides piesārņojuma risku, kas rodas, suņa fekālijām nokļūstot augsnē. Ar tajās esošajiem tārpiem, piemēram, cērmēm, lenteņiem, spalīšiem un to oliņām var aplipt citi dzīvnieki un arī cilvēki. Neattārpotā sunī mītošais apaļtārps spēj saražot desmitiem tūkstošu oliņu dienā, kas ar suņa izkārnījumiem nonāk apkārējā vidē. Ja izkārnījumi netiek savākti, oliņas paliek ārējā vidē un pastāv turpmākās invadēšanās risks.

Tārpi ar tā saukto zoonotisko potenciālu spēj pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Suņa cērme ir viena no tiem, un cilvēks pie tās var tikt, norijot parazīta mikroskopiskās oliņas. Vislielāko kaitējumu veselībai nodara cērmju kāpuri, no zarnu trakta migrējot organismā. Ja tie nonāk acīs, rodas neatgriezenisks kaitējums redzei. Ne tikai suņa, bet arī kaķa cērme var radīt nopietnas veselības problēmas cilvēkam.

Izmanto tam paredzētos maisiņus. Ja uztrauc plastmasa, pieejami bioloģiski noārdāmi maisiņi. Ja negribas izmantot maisiņus, izmanto mazu lāpstiņu un aiznes līdz tuvākajai atkritumu urnai. Tas prasa minūti, bet nozīmē ļoti daudz.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantu par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu, izsaka brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām 7–350 EUR, juridiskajām personām 15–700 EUR, iespējama dzīvnieku konfiskācija.

Taču galvenais nav sods — galvenais ir cieņa pret līdzcilvēkiem un savu pilsētu.