Kuldīgas komunālo pakalpojumu (KKP) tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļa ir viens no lielākajiem sektoriem uzņēmumā, kas skar visus novada iedzīvotājus, tāpēc par tā attīstību tiek domāts nepārtraukti. “Izveidots ambiciozs attīstības plāns nākamajiem gadiem, taču neapstājas arī ikdienas darbi un tiek mērķtiecīgi strādāts, lai uzlabotu pakalpojumus un klienti būtu apmierināti,” piebilst KKP valdes loceklis Kaspars Poriķis.
Plānotas investīcijas 1,5 miljonu apmērā
Šajā gadā KKP izstrādāja un Kuldīgas novada domei uz saskaņojumu nodeva “Ziemeļkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2023.-2027. gadam”, kurā ietilpst Jūrmalas valsts pilsēta, Ventspils valsts pilsēta un novads, Talsu novads, Tukuma novads un Kuldīgas novada daļa, bez bijušā Skrundas novada. “Šī plāna ietvaros KKP apsaimniekotajā novada teritorijā ceram investēt aptuveni 1,5 miljonus eiro – izveidot vēl vienu lielu šķiroto atkritumu laukumu Alsungā, kur iedzīvotāji varēs vest visa veida atkritumus, iespējams arī būvgružus. Gribam realizēt arī ideju par iebūvējamo konteineru laukumu izbūvi Kuldīgas daudzdzīvokļu māju rajonos. Tas novērstu smakas, izmētātus atkritumus, kā arī citu iedzīvotāju atkritumu izmešanu ne savā konteinerā. Plāna ietvaros esam paredzējuši arī bioloģisko atkritumu mašīnas iegādi un zaļo atkritumu (piemēram, kapu, parku atkritumu) smalcināšanas un kompostēšanas laukuma izveidi Dārzniecības ielā,” skaidro K. Poriķis.
Ieviesīs bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu
No 2024. gada 1. janvāra jāievieš bioloģisko atkritumu apsaimniekošana. Jau šobrīd eksperimenta kārtā divās vietās pilsētā izvietoti brūnie bioloģisko atkritumu konteineri un šī brīža situācija rāda, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti šādu atkritumu šķirošanā. Šobrīd pakalpojums ir bez maksas, taču no nākamā gada 1. janvāra par to tiks ieviesta maksa, kas būs 60% apmērā no sadzīves atkritumu maksas. Piemēram, ja sadzīves atkritumi par kubikmetru maksā 21,72 EUR, tad tāds pats daudzums par bioloģisko atkritumu kubikmetru izmaksās apmēram 13 EUR. “Šo atkritumu nošķirošana no sadzīves atkritumiem, samazinās mēneša izmaksas, jo samazināsies izmesto sadzīves atkritumu daudzums. Bioloģisko atkritumu konteinerus jau esam iegādājušies un sākotnēji tos izvietosim pilsētas daudzdzīvokļu māju konteineru laukumos. Privātmāju īpašnieki liela daļa jau paši kompostē bioloģiskos atkritumus, taču, ja būs nepieciešamība, ar laiku varēsim ieviest to savākšanu arī no privātmāju teritorijām,” papildina K. Poriķis.
Aktīvi šķiro tekstilu
Pilsētā deviņās vietās izvietoti tekstila šķirošanas konteineri, šā gada pirmajos septiņos mēnešos savāktas teju 45 tonnas tekstila izstrādājumu. Iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti liela, taču speciālisti uzsver, ka pie šķirošanas kvalitātes gan vēl būtu jāpiestrādā. Joprojām šajos konteineros tiek izmestas nepiemērotas lietas – viena kurpe vai netīras, cauras drēbes, kuras nav iespējams nodot tālākai izmantošanai citiem cilvēkiem. Tas joprojām apgrūtina darbinieku ikdienu, jo jāiegulda papildu darbs, lai nošķirotu derīgu tekstilu no nederīga. Atgādinām, ka konteineros tekstils ir jāievieto tādā stāvoklī, kādā mēs paši būtu gatavi tos lietot – nesaplēstas, tīras, sausas drēbes, apavu pāri, somas, jostas, mājas tekstils, kā piemēram, segas, palagi, galdauti, aizkari u.c. Tekstila šķirošanai paredzētajā konteinerā ir aizliegts ievietot mitru, pelējošu, netīru, ar sadzīves ķīmiju vai motoreļļām notraipītu, saplēstu apģērbu vai apģērba atgriezumus. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas.
Būvmateriālu apmaiņas punkts – iespēja nodot lieko, kas noderētu citiem
KKP Atkritumu apsaimniekošanas bāzē Dārzniecības ielā 9 izveidots arī būvmateriālu apmaiņas punkts. Te ikviens var atvest un atstāt no būvniecības pārpalikušos materiālus – flīzes, krāsas, lakas, santehniku, cementu, ģipškartonu, finieri, skaidu plāksnes, akmens vati, siltinājuma materiālus, tapetes, vai pat labi saglabājušās, bet vairs nevajadzīgas mēbeles un citas ar būvniecību saistītas lietas. Atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Jānis Ezerkalns informēja: “Galvenais nosacījums – nododamām precēm jābūt lietojamām. Šos būvniecības materiālus pēc tam aicinām paņemt iedzīvotājiem, kuri vēlas uzlabot vai mainīt savu dzīvesvietu. Apmaiņas punkta radītās iespējas izmanto arī Latvijas samariešu apvienības darbinieki, kuri palīdz mazturīgiem cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti. Tāpēc gribu ikvienu aicināt neizmest to, kas vēl var būt noderīgs citiem, veicināt aprites ekonomiku, saimniekot ekonomiski un dot būvmateriālu un remontmateriālu pārpalikumiem otru iespēju.”
Savāc elektropreces
KKP jau vairākus gadus rīko nolietoto elektropreču savākšanu iedzīvotāju adresēs. Šīs akcijas ietvaros KKP speciālisti bez maksas dodas uz tām adresēm, kuru iedzīvotāji ir norādījuši nepieciešamību pēc elektropreču paņemšanas. Šogad KKP sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā savāktas gandrīz 50 tonnas. Ikdienā elektropreces bez maksas var nodot Dārzniecības ielā 9, Kuldīgā.