Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.
“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis. “Jaunatklātās programmas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību daudzdzīvokļu namu remontam, kā arī motivēt dzīvokļu īpašniekus ieguldīt sava īpašuma, tostarp koplietošanas teritoriju, labiekārtošanā. Programma īpaši nozīmīga ar to, ka finansējums būs pieejams mājām, kas līdz šim saņēmušas komercbanku atteikumu kredītam, kā arī kredīts būs pieejams arī neatliekamiem remontiem arī tad, ja mājas fondā nav uzkrāts pietiekošs līdzekļu apjoms. Jāuzsver, ka kredītu īpaši izdevīgi izmantot tagad, kad procentu likmes ir zemas.”
“Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programma ir gaidīta gan no dzīvokļu īpašnieku, gan namu pārvaldnieku puses. Mūsu pētījums* liecina, ka 74% Latvijas iedzīvotāju labprāt investētu savas mājas un tās apkārtnes labiekārtošanā, ja vien izdotos par to vienoties ar kaimiņiem. ALTUM līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanas programmā un jau noslēgtie māju renovācijas projekti parāda, ka mājas atjaunošanas ieguvums dzīvokļu īpašniekiem ir ne tikai mazāks rēķins par siltumu un mājas apsaimniekošanu, bet arī dzīvokļa tirgus vērtības pieaugums, kā arī būves drošība un patīkama apkārtējā vide,” stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
“Šī programma ir vēl viens finansējuma avots, kas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot savu dzīves telpu. Piemēram, aptuveni 40 dzīvokļu liela māja vēlas siltināt pagrabu un bēniņus, kā arī pārbūvēt apkuri. Plānotie darbi samazinās apkures izmaksas visai mājai par aptuveni 30%, vienlaikus par darbu veikšanu katram dzīvokļa īpašniekam jārēķinās ar aptuveni 13 eiro lielu papildu maksājumu pozīciju apsaimniekošanas rēķinā. Savukārt cita 24 dzīvokļu māja vēlas renovēt jumtu, kas ilgtermiņā pasargās ēku no bojājumiem un saglabās dzīvokļa vērtību ilgtermiņā. Te īpašniekiem jārēķinās arī ar aptuveni 13 eiro lielu maksājumu pie apsaimniekošanas rēķina. Turklāt par programmas finansējumu iespējams veikt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, iekārtot bērnu rotaļu laukumu,” stāsta Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu vadītāja.
ALTUM pētījumā secināts, ka visbiežāk iedzīvotāji vēlētos veikt mājas jumta seguma nomaiņu vai atjaunošanu, ūdensvada un kanalizācijas stāvvadu nomaiņu, kāpņutelpas remontu, autostāvvietu uzlabošanu, mājas fasādes renovāciju, bērnu laukumiņa ierīkošanu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.
ALTUM programmas “Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevums” finansējums ir pieejams dažādu ēkas un koplietošanas teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, ūdensvada un kanalizācijas remontam, apkures sistēmas uzlabošanai, kāpņutelpas remontam, durvju nomaiņai, lifta remontam, ceļa, ietves vai autostāvvietu izbūvei, apzaļumošanas darbiem, bērnu rotaļu vai sporta laukuma ierīkošanai un citiem koplietošanas teritorijas labiekārtošanas darbiem.
Vienai mājai pieejams aizdevums ir līdz 400 000 EUR, nepārsniedzot 120 EUR uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 20 gadi, aizdevumam tiek piemērota fiksēta procentu likme: 3,5% gadā. Aizdevuma līgums jānoslēdz līdz 2023. gada 31. decembrim. Programmai var pieteikties dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotas personas starpniecību tad, ja saņemts aizdevuma atteikums no kredītiestādes.
Plašāka informācija par aizdevumu atrodama sadaļā Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevums
Par to, kā darbojas programma skatīt infografiku.
* Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-75 gadiem.