Regulāri jākontrolē logu tehniskais stāvoklis, jo nehermētiski logi rada siltuma zudumu, tādēļ pēc ierīkošanas jāpārbauda stikli, blīvgumijas, profili un furnitūra. Tāpat tie jāmazgā, jāpieregulē, un vismaz reizi gadā jāieeļļo furnitūras kustošie mezgli un berzes vietas.

Svarīgi ir pasargāt telpas no pelējuma. Tīra un sabalansēta ventilācijas sistēma taupa enerģiju un nodrošina gaisa pieplūdi ēkā. Bez gaisa cirkulācijas rodas mitrums, kas var radīt pelējumu, kā arī paaugstināt CO2 līmeni, bet tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Ir vairākas iespējas taupīt siltumu. Ja radiatoriem dzīvokļos ir termoregulatori, siltuma patēriņu telpā var optimizēt. Temperatūras samazināšana pat par vienu grādu palīdz ietaupīt aptuveni 4–5% no visas siltumenerģijas, tādēļ ieteicams noregulēt zemāku temperatūru naktī, kā arī tad, kad neviena nav mājās. Tā kā daudzdzīvokļu namos ir vienota apkure, iedzīvotāji nedrīkst savā dzīvoklī pavisam to noslēgt, jo tas rada disbalansu kopējā sistēmā.

Arī siltumizolācija bēniņos un pagrabstāvos aizsargā māju pret siltuma zudumu, tādēļ svarīgi nodrošināt, ka šīs telpas ir slēdzamas. Pagrabos ieteicams turēt aizvērtus logus, lai telpā netiek kaķi, kuri ar nagiem var bojāt siltumizolācijas materiālus.

Svarīgi, lai radiatoriem piekļūtu gaiss, tos nenosegt ar bieziem aizkariem vai mēbelēm, jo tad pieaug uzskaitītā siltuma izstarojums, bet vienlaikus telpa netiek pietiekami sildīta un nenotiek siltā un aukstā gaisa apmaiņa.

Energoefektīvos mājokļos tiek gādāts par vēdināšanu – logiem ir gaisa pieplūdes vārsti vai kanāli, kas izbūvēti cauri fasādei. Vajadzīga šo sistēmu apkope. Uzmanība jāpievērš filtra stāvoklim, un tas jānomaina, ja nepieciešams.

Renovētās ēkās ir risinājumi pietiekamai gaisa pieplūdei, un tas nozīmē, ka vēdināt nav vajadzības – īpaši gada aukstajā laikā tas veicina telpas dzesēšanu un siltuma zudumu, lieki audzējot rēķinu par apkuri.

Dažkārt mājas pārvaldniekam nākas uzklausīt, ka vienā dzīvoklī ir pārāk karsti, bet citā – vēsi. Iespējams, vajadzīga siltumapgādes balansēšana, lai siltumnesējs sistēmā tiek sadalīts atbilstoši.

Jaunās apkures sistēmās (radiatoros, cauruļvados un siltummaiņos) pēc atjaunošanas uzkrājas montāžas netīrumi un gruži. Tas samazina siltuma pārnesi un var bojāt apkures elementus, tāpēc filtri jātīra.

Ik pa laikam jāpārbauda siltummezgla iestatījumi, jo tie var pazust pat īsa elektrības pārrāvuma dēļ.

Svarīgi vērot laikapstākļus un pēc aktuālās situācijas parametrus mainīt. Regulēt drīkst tikai mācīti speciālisti.

Jāpievērš uzmanība arī fasādei. Tā nav paredzēta augstai mehāniskai slodzei, tā jāpasargā no dažādas ārējās ietekmes, piemēram, bērnu spēlēm ar bumbu pret sienu. Tāpat jāpārbauda, vai nav bojāts jumts un ūdens noteksistēma, jo slapja fasāde siltumtehniskos parametrus pasliktina, piemēram, ledus gabali atkušņa laikā vai lapas un dažādi gruži rudenī var radīt nosprostojumu. Fasādes tuvumā nav ieteicams stādīt krūmus un citus augus, jo tas var radīt labvēlīgu vidi mikroorganismiem: sēnēm, aļģēm u.c. Ja tas tomēr noticis, skartās zonas jāmazgā ar neitralizējošu līdzekli vai jāpārkrāso ar krāsu, kas noturīga pret mikroorganismiem. Arī tad, ja fasāde nopūsta ar grafiti, ir specializēti kopšanas līdzekļi krāsas noņemšanai.

Didzis Skrodelis, finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes kompetences centra vadītājs

Laikraksts “Kurzemnieks”, rubrika “Runā speciālists”, 12.11.2021.