Kristīne Kļaveniece, Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve: “Atkritumu sastāvā ir dažādas bīstamas vielas: dzīvsudrabs, svins, arsēns, pesticīdi, skābes, naftas izcelsmes produkti u.c. Mājās atkritumus dedzinot krāsnī vai ugunskurā, tās pilnībā nesadeg, un kaitīgie izmeši nonāk gaisā, kur vispirms rada risku ieelpot indīgus dūmus, bet pēc tam šie savienojumi nokļūst uz augsnes un ūdenī.

Sadegot plastmasai un citiem naftas izstrādājumiem (t.sk. eļļai, riepām), gaisā nonāk daudz CO2, cieto daļiņu, sēra un slāpekļa oksīdu, dažādu toksīnu, tai skaitā kancerogēnu vielu. Tas veicina gaisa piesārņojumu, kas var izraisīt plaušu vēzi, astmu un citas slimības. Sēra un slāpekļa oksīdi atmosfērā veido skābes, kas zemes virsmu sasniedz kā skābie nokrišņi. Savukārt CO2 veicina klimata pārmaiņas.

Īpaši bīstami ir augsnē nonākušie smagie metāli, noturīgie organiskie savienojumi, kancerogēnie dioksīni un furāni. Tie ir ļoti indīgi un uzkrājas dzīvajos organismos, radot, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, bojājot nervu un imūno sistēmu. Šie stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus, pirms tie noārdās.

Tāpēc atgādinām: jebkuri atkritumi – gan mājsaimniecības, gan ražošanas, īpaši bīstamie – jānodod komersantam, kam ir vides atļauja.

Aprīlī konstatēti vairāki atkritumu dedzināšanas gadījumi. VVD inspektori pārbaudē to konstatēja uzņēmumā Daile Agro Jelgavas novada Nākotnē. Tur bija ierīkota ugunskura vieta, kur tobrīd tika dedzināta 200 litru metāla muca un citi metāli, ugunskura vietā tika novērota tumša, bieza viela, līdzīga naftas produktiem. Atbildīgais dedzināšanu pārtrauca un ugunskuru nodzēsa. Plastmasas caurules, kannas, koksnes atlikumi, krāsas bundžas un baloniņi, kas pārbaudes laikā uzsprāga, tika dedzināti arī Jaunbērzes pagasta Ragārēs. Objekta pārstāvis skaidroja, ka sakopj teritoriju, bet neatzina, ka atkritumus būtu dedzinājis, apgalvojot, ka tie bija sakrauti, lai nodotu, un kāds aizdedzinājis. Ugunskurs uzreiz tika noslāpēts ar smiltīm.

Abos gadījumos ierosināts administratīvā pārkāpuma process par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu. Par to var noteikt naudas sodu: fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro, juridiskai – no 250 līdz 2800 eiro.”

Laikraksts “Kurzemnieks”, rubrika “Runā speciālists”, 11.05.2021.