Par pašvaldības dzīvokļiem atbild SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”. Īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ita Bērziņa stāsta, ka lielākajā daļā dūmu detektori jau ir. Taču ir arī tādi dzīvokļi, kuru īrnieki meistarus neielaiž, un apsaimniekotājam nav tiesību ieiet ar varu. Ja netiek ielaisti vienreiz, darbinieki iet atkal un atkal.

Ir dažādi veidi, kā likumam nepaklausīgajiem īrniekiem likt saprast, ka jāsadarbojas, piemēram, ja tuvojas īres līguma pagarināšana, tas netiek darīts, līdz detektoru ierīkotājus īrnieks nav ielaidis. I.Bērziņa norāda, ka par likuma ievērošanu atbildīgs dzīvokļa īpašnieks, nevis apsaimniekotājs.

Pašvaldība ir apstiprinājusi noteikumus, kā tā sedz izdevumus par detektoru iegādi un ierīkošanu. Vienreizēja atlīdzība paredzēta daudzbērnu, trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kas deklarētas novadā.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests skaidro: ja starp ēkas īpašnieku un īrnieku noslēgts līgums, jāskatās, kas pēc tā par ugunsdrošību atbild, pamatojoties uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. pantu. Pēc šī likuma prasībām VUGD inspektori rīko plānotas un neplānotas pārbaudes. Tad šajā objektā par ugunsdrošību atbildīgais tiek informēts par pārkāpumiem, pārbaudes aktā norādot novēršanas termiņu. Ja tas netiek izdarīts, inspektors var noteikt maksāt piespiedu naudu. Ja atbildīgais neļauj objektu pārbaudīt, lai gan pēc likuma tas ir šī cilvēka pienākums, inspektors var izteikt brīdinājumu vai noteikt naudas sodu par likumīgo prasību nepildīšanu. Inspektoram nav tiesību īpašumā iekļūt, ja atbildīgā persona to neatļauj.

Jebkurā teritorijā vai telpā drīkst iekļūt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs, lai novērstu ugunsgrēku un ar to saistītus bīstamus faktorus, kas apdraud cilvēkus, materiālās vērtības un vidi, vai lai likvidētu šķēršļus, kas dzēšanai un glābšanai traucē.

Alberts Dinters
Laikraksts “Kurzemnieks”
7.05.2021.