Artis Roberts, SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs:
"Tajā paredzēts paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, veidot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, būtiski palielināt atkritumu pārstrādi un samazināt apglabājamo atkritumu apjomus.
Plašāka dalītā vākšana ļaus virzīties uz atkritumu poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu, lai līdz 2035. gadam poligonos tiktu apglabāti ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (pašlaik tie ir vairāk nekā 60%), savukārt pārstrādāti būtu vismaz 65% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.
Līdzšinējo desmit reģionu vietā, Latvijā plānots izveidot piecus spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Izmaiņas plānotas arī Kurzemē, kur tiktu atstāti divi atkritumu apglabāšanas poligoni. Kuldīgas novada pašvaldība iestājās pret sākotnēji iezīmēto variantu, ka atkritumi no Kuldīgas novada būtu jātransportē uz Grobiņas novadu, kas ir daudz tālāk nekā šobrīd izmantotais poligons Ventspils novada Vārves pagastā. Jo tālāk atkritumu jāved, jo lielākas izmaksas – tarifi. Saskaņā ar pēdējo plāna redakciju, Kuldīgas novadam atkritumu poligons paliktu pie Ziemeļkurzemes (Ventspils vai Talsi). Vēl notiek diskusija par šobrīd esošo Skrundas novada teritoriju, (pēc administratīvi teritoriālās reformas tiks pievienota Kuldīgas novadam) – vai tā varēs izmantot sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu Grobiņas pagastā.
Ceram uz racionālu un veiksmīgu risinājumu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādē, lai nepalielinātos maksa par atkritumu izvešanu.
Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, kas veidots ievērojot Eiropas Savienības prasības, būs milzu izaicinājums visiem, jo Latvijā šobrīd atkritumu šķirošana ir tā teikt “bērnu autiņos”.
Kuldīgas novadā ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”, kas jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi attīsta otrreiz pārstrādājamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Ikviens iedzīvotājs drīkst un aicināts izmantot pilsētā un Kuldīgas novada pagastu centros izvietotos šķiroto atkritumu konteinerus. Dzeltenais konteiners – stiklam, zilais – papīram, plastmasai, metālam. Uz visiem konteineriem ir uzraksti, lai iedzīvotāji precīzi zinātu, kurā konteinerā kādi atkritumi izmetami.
Kopumā Kuldīgas novadā izvietoti 67 šķiroto atkritumu nodošanas punkti, radot normatīvajām prasībām atbilstošu infrastruktūras pārklājumu un to pat vairākas reizes pārsniedzot.
Bez maksas iedzīvotāji šķirotos atkritumus var nodot arī Šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā, kas atrodas Dārzniecības ielā 9, Kuldīgā. Šeit tiek pieņemta arī sadzīves elektronika un elektrisko iekārtu atkritumi, sadzīves bīstamie atkritumi un videi kaitīgās preces.
Uzņēmums jau vairākus gadus bez maksas piegādā privātmāju iedzīvotājiem Kuldīgā 240 litru ietilpības konteinerus otrreiz pārstrādājamo atkritumu nodalīšanai no sadzīves atkritumiem.
Turklāt “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” ir vieni no pirmajiem Latvijā, kas klientiem privātmājās izsniedza atsevišķus konteinerus stikla atšķirošanai. Tās bija lielas investīcijas konteineros, bet kopš 2018. gada otrās puses, kad konteineri stiklam tika ieviesti, ir būtiski audzis savāktā stikla apjoms.
Pēdējos gados uzņēmums iegādājies 701 jaunu konteineru par kopējo summu 61 558,29 eiro.
Kuldīgas novadā ir izstrādāta “Atkritumu šķirošanas instrukcija”.
2019. gadā pirmo reizi tika organizēta izglītojoša kampaņa “Liksim spēkus kopā un atkritumus atsevišķi”, kuras laikā atkritumu šķirošanā uzņēmumā klātienē tika izglītoti ap 2000 bērnu, jauniešu un pieaugušo.
Taču vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, lai Latvija sasniegtu veco Eiropas valstu līmeni atkritumu šķirošanā un poligonos apglabājamo atkritumu samazināšanā. Valsts plāna izstrādes procesā veiktie pētījumi liecina, ka atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstībai ir nepieciešami 548 milj. eiro publisko un privāto investīciju."