Līdz ar neefektīvi izmantotu pārtiku, kas tiek izmesta, atkritumos nonāk arī tās iepakojums, kuru pēc tam nav iespējams pārstrādāt. Ministrija sākusi iniciatīvu “Izmests nav pazudis”, kas ilgs līdz martam, aicinot iedzīvotājus mainīt savus paradumus un samazināt atkritumu rašanos savā mājsaimniecībā.
“Mēs, tikai cilvēki paši, esam tie, kuri radām atkritumus un mēs arī esam atbildīgi par to, lai piesārņojums, kas kļūst par strauji pieaugošu apgrūtinājumu un apdraudējumu apkārtējai videi, tiktu samazināts. Tāpēc ikviena cilvēka iesaiste vides jautājumu risināšanā ir tik nozīmīga. Ministrija ir uzsākusi iniciatīvu “Izmests nav pazudis”, kurā aicinām iedzīvotājus daudz rūpīgāk apdomāt savus paradumus iepērkoties. Mudinām vairāk pievērst uzmanību videi draudzīgu risinājumu izmantošanā gan iepakojumā, gan arī kopumā produktus iegādāties pārdomāti. Tāpat aicinām vecākus kopā ar saviem bērniem iesaistīties izglītojošā un izzinošā aktivitātē, kas palīdzēs apzināt ģimenes paradumus un radīto atkritumu apjomu, un to šķirošanas iespējas. Līdz ar šo kampaņu veidosim kopīgu vides apziņu un daudz izteiktāku sapratni plašākā sabiedrībā par to, ka izmests nav pazudis,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Iniciatīvas “Izmests nav pazudis” ietvaros izveidota videi draudzīga vietne Neizmet.lv. Sadarbībā ar recepšu autori Lindu Vilmansoni – Virbuli un dažādiem sabiedrībā zināmiem kampaņas vēstnešiem septiņu nedēļu garumā būs iespējams atklāt septiņas vienkāršas un gardas receptes ēdieniem no pārtikas pārpalikumiem pēc ballītes un citām ikdienišķām dzīves situācijām. Neizmet.lv ir pieejami arī praktiski padomi, fakti un elektroniska Miskastes dienasgrāmata – praktisks rīks sākumskolas skolēniem, kas spēles veidā aicinās skaitīt līdzi, kādu pārtiku un iepakojumu ģimene izmet, lai par atkritumu veidošanās mazināšanu sāktu domāt jau no mazām dienām.
Pēc iegūtajiem aptaujas datiem tiek secināts, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju ir pārāk spēcīgs ieradums visus atkritumus mest vienā miskastē, kā arī lielākais vairums iedzīvotāju norāda, ka atkritumus nešķiro, jo tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri, taču piektdaļa aizbildinās, ka šķirošana prasa laiku un rada neērtības.
Apdomīgāk iegādājoties pārtiku, mājsaimniecībām būtu arī finansiāls ieguvums. Vidēji mēnesī viena mājsaimniecība pārtikas iegādei tērē līdz 250 eiro, taču lielākais vairums iedzīvotāju atzīst, ka miskastē nonāk līdz 10% nopirktā. Savukārt gandrīz piektā daļa izmet līdz 20% pārtikas, kas gada griezumā veido aptuveni 600 eiro.
Visbiežāk pārtika tiek izmesta, jo beidzies derīguma termiņš vai produkts sācis bojāties, taču teju ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pārtika miskastē nonāk tāpēc, ka nopirkts ir pārāk daudz. Gandrīz 30% iedzīvotāju produktu izmet, jo tas negaršo. Visvairāk pārtikas atkritumu rodas no pagatavota ēdiena pārpalikuma, ko miskastē izsviež 45% iedzīvotāju, kaut arī šos produktus varētu pārvērst maltītē.
Pētījumu veica kompānija “Norstat”, aptaujājot 1055 iedzīvotājus visā Latvijā.
Iniciatīvas video: https://www.youtube.com/watch?v=-s73JM8HU70
Sabiedrības informēšanas kampaņa “Izmests nav pazudis”. Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem
