Kā Kurzemnieku informē Valsts vides dienests, dedzinot sadzīves atkritumus atklātā veidā, rodas nopietns gaisa piesārņojums. Tipiski gaisā nokļūst dioksīni, pelni, furāni, halogēnogļūdeņraži, oglekļa monoksīds, svins, bārijs, hroms, kadmijs, oglekļa dioksīds, sēra dioksīds, arsēns un dzīvsudrabs, un tas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, samazināt apkārtnes dzīvotņu veselību, bioloģisko daudzveidību.

Gaisā, zemē, ūdenī

Pelnu daļiņas var kairināt acis un augšējos elpceļus. Tās var bojāt plaušas, izraisīt bronhītu, emfizēmu, plaušu vēzi, kā arī nopietni kaitēt cilvēkiem ar astmu un noteiktām alerģijām. Turklāt pēc sadegšanas paliek tādi pelni, kas var saturēt smagos metālus. Ja tos atstāj vai izber tam nepiemērotā vietā, tas var piesārņot augsni un gruntsūdeņus.

Atmosfērā nonākušās kaitīgās vielas ar nokrišņiem nokļūst augsnē, gruntsūdeņos, ūdenī. Kur šīs vielas no gaisa nonāks, to nosaka vēja ātrums, virziens, temperatūra, nokrišņi, kā arī vietas reljefs. Ieplakā izkliedēt tās ir grūtāk – tur veidojas augstāka piesārņojošo vielu koncentrācija. Bet piesārņojums var izplatīties arī ļoti tālu. Un, kaut gan tas izkliedējas, tas nekur nepazūd, jo būtiska daļa kaitīgo vielu, kas izdalās, dedzinot atkritumus, ir vidē noturīgi savienojumi, kas uzkrājas dzīvajos organismos. Vispirms augos vai aļģēs, pēc tam dzīvniekos, kam, sasniedzot noteiktu koncentrāciju, tie raisīs veselības problēmas.

Krāsns visu nesadedzina

Lai bīstamās organiskās vielas arī sadegtu, nepieciešama ļoti augsta temperatūra un ilgs degšanas laiks, tādēļ, ja atkritumi tiek dedzināti, tas jādara speciālās iekārtās. Taču arī tās rada piesārņojumu, kaut gan ievērojami mazāku. Šīs iekārtas gaisā izmet cietās daļiņas, skābās gāzes, slāpekļa oksīdus, sēra oksīdus, kā arī daudzas citas vielas, kuru indīgums nav zināms.

Ar šīm vielām piesārņots gaiss izraisa biežāku saslimstību ar vēzi un elpceļu slimībām, kā arī rada organismā hormonālas novirzes. Sadedzināšanas iekārtu iedarbībai uz vidi sekas ir klimata pārmaiņas, skābāka augsne, smogs, eitrofikācija (ūdenstilpnes aizaug, jo ir pārāk daudz barības vielu), kā arī indīga ietekme uz cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.

Būs stingrāki noteikumi

Visas Latvijas mērogā piesārņojumu rada trīs nozares: rūpniecība, autotransports, mājsaimniecības. No tām Valsts vides dienesta regulējošajai ietekmei ar likumiem, ar kontroli un atskaitēm ir pakļauta trešā daļa – rūpniecība. Vides sargu terminoloģijā tie ir operatori, kam ir sadedzināšanas iekārtas un kuri dienestā saņem atļaujas, tiem tiek izvirzīti nosacījumi, jāievēro noteikta izmešu robeža. „Šī ir visvairāk pārraudzītā emisijas daļa,” skaidro Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa. „Kas attiecas uz pārējām divām – autotransportu un mājsaimniecību, tās nav ar likumu tik ļoti regulētas.”

Autotransportam emisiju aprēķina un uzskaita Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Mājsaimniecību apkure bija atstāta pašplūsmā, bet viss mainīsies. Ministru kabinetā ir apstiprināts gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns. Tas būs spēkā līdz 2030. gadam. Tajā noteiktas galvenās lietas, kam jāpievērš uzmanība, lai gaisa piesārņojumu samazinātu arī mājsaimniecībās. Plāns paredz, ka katra pašvaldība būs atbildīga par to, kādus saistošos noteikumus savā teritorijā tās pieņems. Visiem vienotu noteikumu nebūs.

Kuri ir lielākie gaisa piesārņotāji?

Jau izveidots to prioritāro pašvaldību saraksts, kurām rīcības plāns jāizstrādā tūlīt. Tās ir Rīga, Rēzekne, Daugavpils. Kuldīgā, Skrundā un Alsungā situācija ir laba, bet tāpat līdz 2030. gadam būs jādomā, kā situāciju uzlabot vēl vairāk. Rīga jau izdevusi saistošos noteikumus decentralizētajām apkures iekārtām. Ir tādi rajoni, kuriem pieslēgšanās centrālapkurei noteikta kā obligāta, ir ierobežojumi izmantot kurināmo, piemēram, ogles.

Kā Kurzemniekam skaidro I.Pļaviņa, tas nebūt nenozīmē, ka malkas krāšņu ērai pienācis gals. Ja cilvēki vēlas rīkoties dabai labvēlīgāk, jāsāk domāt, ko liekam krāsnī. Ko var darīt katrs pats? Izvēlēties atbilstošu kurināmo: malku, briketes.

***

Riepas degot izdala sēra organiskos un neorganiskos savienojumus, kam ir smacējoša iedarbība. Tie kairina elpceļus un izraisa lēkmes astmas slimniekiem.

Krāsots koks ar senākām, svinu saturošām krāsām degot izplata gaisā un arī pelnos var atstāt svinu un tā savienojumus, kas uzkrājas kaulaudos, ietekmē asinsradi, var izraisīt mazasinību, ietekmē centrālo nervu sistēmu, spriestspēju.

Glancēto žurnālu papīram ir piemaisījumi: līme, krāsa, laka. Sadegot tie izdala dioksīnus, var veidoties sēra un slāpekļa oksīdi, halogēni, hlors u.c. Tiem ir kancerogēna iedarbība.

Plastmasa, visu veidu, ieskaitot tetrapakas, degot izdala dioksīnus, ftalātus, kas ir kancerogēni, bojā endokrīno un reproduktīvo sistēmu, izraisa vielmaiņas traucējumus, veicina kriptorhismu zēniem (sēklinieka aizturi), palielina audzēju risku.

Porolons degot izdala izocionātus, kas veicina alerģiju.

No putuplasta, arī tāda, kas apstrādāts ar ķīmiskiem savienojumiem, degot izdalās bromorganiskie savienojumi, kas ietekmē reproduktīvo sistēmu, uzkrājas taukaudos, kā arī nonāk mātes pienā.

***

Cilvēki kurina visu, kas pa rokai

To, kas notiek mājokļu dūmeņos, vislabāk redz skursteņslauķi. Viens no aroda meistariem ir Elijs Bite, kuram Kurzemnieks taujāja, vai arī viņš jūt, ka krāsnīs tiek dedzinātas nepiemērotas lietas.

Kāds priekšstats 12 gados skursteņslauķa amatā jums izveidojies par cilvēku paradumiem? Vai tiešām tiek dedzināts viss, to nešķirojot?

Var just tos brīžus, kad iestājas zināma ekonomiska krīze. Tad cilvēki meklē to kurināmo, kas ir lētāks, un nereti gadās, ka dedzināti tiek arī mēbeļu pārpalikumi: skapīši, ķeblīši. Tiklīdz situācija uzlabojas, cilvēki atkal sāk meklēt labu kurināmo. Es vairāk sliecos domāt, ka krāsnīm un dūmeņiem tās dedzināšanai nepiemērotās lietas nav tik kaitīgas kā pats kurināšanas veids. Vislielākā kļūda ir tā, ka, iekurinot krāsni, cilvēki mēģina kurināmo ietaupīt, ietekmējot gaisa vilkmi. Piemēram, t.s. Jotul vai centrālapkures krāsnis – tautas valodā sakot, tur kurina sutināšanas, gruzdēšanas režīmā ar mazu liesmu. Tas ir sliktākais, ko var darīt, jo tā nosēdumi dūmeņos rodas visvairāk, un tas savukārt noved pie sodrēju, darvas uzkrāšanas un aizdegšanās, kas nav retums.

Bet kā ar nepiemērotu kurināmo?

Lai speciālists uz aci varētu pateikt, ka krāsnī ilgstoši dedzināts nepiemērots materiāls, tad būtu jākurina gadu no vietas un ar mazu vilkmi, jo lielā temperatūrā diezgan labi sadeg viss. Tad to varētu redzēt tieši centrālapkurē, bet ne mūrētajās krāsnīs un plītīs.

Runājot ar Valsts vides dienesta ekspertiem, dzirdējām skaidrojumu, ka malkas krāsnīs, lai kāda nebūtu temperatūra, kaitīgās vielas nesadeg – tās nonāk dabā.

Jā, ja runa ir par dūmiem, dūmgāzēm, dažādas sastāvdaļas nonāk atmosfērā.

Kas ir pats nepiemērotākais kurināmais, ko esat pamanījis kādā mājoklī?

Lietotās drēbes. Vārda tiešajā nozīmē. Pie krāsns stāv maisi no humpalām, un tās tiek dedzinātas. Tiešām ir tāda sabiedrības daļa, kas tā rīkojas. Un ne tikai – viņi pat aizies pie kaimiņa un palūkos, vai tam nav kaut kas lieks, ko sadedzināt krāsnī.

***

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai zināt, kā dažādu priekšmetu kurināšana krāsnī piesārņo gaisu?

Ilze Vītoliņa, strādā Kuldīgas komunālajos pakalpojumos:

– Es krāsni un plīti kurinu ar malku. Bez malkas un avīzēm neko citu tajā nemetu. Arī reklāmu bukletus ne, jo tie ir uz glancēta papīra un no tādiem skurstenī krājas piķis. Plastmasas maisiņus, olu pakas, piena pakas dedzināt nedrīkst. Zinu, ka citi dedzina drēbes un visu ko vēl. Tāda smaka jūtama, un no skursteņa veļas melni dūmi! Nedrīkst tā darīt, jo ļoti piesārņo gaisu.

Aina Knopkena, seniore:

– Man mājā ir krāsnis un plīts, kurinu ar malku. Tā vienmēr ir sausa, vairākus gadus šķūnītī stāvējusi. Nekādā gadījumā nededzinu plastmasu vai ko citu. Esmu redzējusi, ka no skursteņiem nāk melni dūmi. No mitras malkas arī tā varētu būt. Daļa cilvēku domā par to, ka, dedzinot sadzīves priekšmetus, tiek piesārņots gaiss, bet daļa par to nedomā.

Maija Jansone, pensionāre:

– Man ir centrālapkure. Esmu ievērojusi, ka pa skursteņiem reizēm nāk melni dūmi un jūtams nepatīkams smārds, bet tas ir reti. Domāju, ka ne jau krāsnī, bet brīvā dabā dārziņos vai laukos cilvēki dedzina arī plastmasu. Tas piesārņo gaisu, bet grūti pateikt, kā labāk. Ja mētājas apkārt, arī nav labi. Tas ir diskutējams jautājums, par ko jāspriež speciālistiem.

Sintija Kārkliņa, skolniece:

– Man ir malkas apkure. Plastmasu dedzināt nedrīkst, jo tas ir bīstami arī pašam dedzinātājam un piesārņojas gaiss. Zinu gadījumu, kad plastmasa sakarsa, sprāga, uzkrita cilvēkam uz ādas un palika rēta. Es sekoju līdzi visam, kas saistīts ar dabas piesārņojumu, jo mani tas uztrauc. Bet tas, cik sadedzina cilvēki, ir maz. Lielākais piesārņojums ir no rūpnīcām, un to mainīt nevaram.

Eduards Zdanovskis, pensionārs:

– Man ir centrālapkure, un pats to kurinu. Tikai ar malku un briketēm – ne ar ko citu. Vecās mēbeles, skārdu, koku un plastmasu var nodot savākšanas punktā Ventspilī. Pašam par to jāsamaksā. Glancētos žurnālus, reklāmas liekam konteinerā. Nededzinām tāpēc, ka tie rada indīgus dūmus. Un no tiem siltuma nekāda, bet krāsns pilna ar pelniem.

Aina Avdjukeviča, apdrošināšanas speciāliste:

– Man mājās ir centrālapkure, ko kurina ar granulām. Esmu domājusi par to, ka cilvēki krāsnīs dedzina visu ko, tādēļ mēs elpojam netīru gaisu. Kad dzīvoju Ventspilī, slaukot no palodzēm melnos putekļus, sapratu, ka tas viss nonāk organismā un paliek plaušās. Ja krāsnī dedzina plastmasu, tas arī aizaudzē skursteni, un var izcelties ugunsgrēks.