Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum). Projektu pieņemšana programmā uzsākta šī gada jūlijā.
Ja apsverat iespēju nosiltināt savu māju, būtu vēlams ņemt vērā virkni faktoru:
Starp mājas siltināšanu un fasādes siltināšanu nav liekama vienādības zīme. Par siltuma saglabāšanu ir atbildīga virkne vietu ēkā, tostarp, sienas, jumts, pagrabs, logi un durvis. Labāko rezultātu sniedz kompleksa pieeja, kā ietvaros tiek veikti visi nepieciešamie darbi. Sagaidāmo siltumenerģijas ekonomijas potenciālu katram no veicamajiem darbiem nosaka ēkas energoaudits.
Ēku renovācija ar ERAF līdzfinansējumu nav apskatāma tikai kā energoefektivitātes veicināšanas pasākumu kopums.
Renovācijas laikā visbiežāk tiek atjaunotas un sakārtotas virkne lietu, kas pārskatāmā periodā tāpat būtu jādara arī gadījumā, ja siltināšanas projektu neīsteno.
Tā, piemēram, renovācijas projektā bieži tiek veikti jumta klājuma labošanas/un vai maiņas darbi, logu un durvju nomaiņa kāpņu telpā, kāpņutelpas remonts, ventilācijas kanālu tīrīšana kas būtu jāīsteno arī gadījumā, ja siltināšanas projekts netiek veikts.
Lai minētos darbus paveiktu, ir nepieciešams finansējums, ko var novirzīt no uzkrājuma, kas nereti ir nepietiekams vēlamo darbu veikšanai renovācijas projekta ietvaros, un darbu nodrošināšanai ir iespēja saņemt ERAF līdzfinansējumu.
Siltinot māju, saistības uzņemas mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, un kredīta saistību izpilde ir saistoša katram dzīvokļa īpašniekam. Pārdodot dzīvokli, tā īpašniekam nav saistību izmaksāt atlikušo uz tā dzīvokli attiecināto renovācijas kredīta daļu. Saistību turpmāku izpildi uzņemas jaunais dzīvokļa īpašnieks, kurš arī turpina maksāt kredītu.
Ir ļoti svarīgi izvēlēties kompetentu renovācijas projekta vadītāju. Šajā gadījumā runa nav par projekta vadītāja darba pienākumu pārzināšanu, bet gan par kompetencēm konkrētajā sfērā – māju renovācijā un siltināšanā. Ir virkne specifisku lietu, kas jāpārzina, lai projektu realizētu optimālos termiņos. Projekta realizācija kopumā būs lielā mērā atkarīga no projekta vadītāja darba.
Nepieciešama objekta apsekošana klātienē. Katra situācija tomēr būs individuāla. Un tieši tāpēc ir jāpārliecinās par apstākļiem uz vietas. Nereti ir situācijas, kad primārais mērķis ir projekta saskaņošana būvvaldē, un lietas, kas var būtiski sarežģīt projekta realizāciju, netiek ņemtas vērā, tostarp, koku tuvums norobežojošajām konstrukcijām, konstrukciju korozijas pakāpe, lietus ūdens novadīšana, kā arī ēkas novietojums u.c.
Jāizvēlas pieredzējis projektētājs. Lai gan siltināšanas projektu izstrāde pēc būtības nav komplicētākais projekts, tomēr arī šajā gadījumā ir svarīga darba veicēja pieredze. Veidojot siltināšanas projektus, ļoti svarīga ir mezglu detalizācija.
Jāievēro reglamentētās būvniecības tehnoloģijas. Gan apmestās, gan pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūstošās ventilējamās fasādes uzstādīšanu reglamentē ETAG standarts. Līdz ar to ir konkrētas vadlīnijas materiāliem, būvniecības metodēm, ko ievērojot, tiks panākts kvalitatīvs, ilgmūžīgs rezultāts.
Būvniecības darbu veikšanas ilgumam ir kritiska nozīme. To nosaka gan būvnieka kompetences, gan resursi, gan darba organizācija – specializētu brigāžu izmantošana noteiktu darbu veikšanai un darba procesi. Ja būvnieks ir siltināšanas darbos specializējies, tas var visus siltināšanas būvdarbus standarta izmēra mājai (līdz 2500 m2) paveikt 2 mēnešu laikā.
Siltināšanas darbus var veikt tikai siltajos mēnešos. Laika apstākļi lielākoties ir kritiski fasādes darbu veikšanai. Tomēr bez fasādes siltināšanas renovācijas projektā bieži būs vēl virkne citu darbu, tostarp, pagraba siltināšana, logu nomaiņa, kāpņu telpas renovācija u.c., kas būs mazāk atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem. Līdz ar to, optimāli saplānojot darbu izpildi, renovācijas projektu var paveikt īsākos termiņos.
Siltināšanas projektos ir kritiski svarīgi sagatavoties laika apstākļu maiņai. Ir nepieciešams jau savlaicīgi sagatavoties potenciāliem nokrišņiem, kas var radīt kaitējumu atsegtajām virsmām. Sevišķi būtiska procesā ir plānošana, lai jau preventīvi tiktu veikti nepieciešamie pasākumi, kas ļautu īsā laikā reaģēt uz neparedzētu laika apstākļu maiņu. Līdz ar to var teikt, ka 50% no veiksmīga projekta realizācijas ir atkarīga no plānošanas.
Renovācija nodrošina īpašuma vērtības pieaugumu. Papildus energoefektivitātes uzlabojumam un sakārtotai videi siltināšanas projekta rezultātā tiek palielināta arī nekustamā īpašuma vērtība. Nereti dzīvokļu vērtība renovētā mājā pieaug par 15 – 20%.
