Vēsture

1945. gada maijā dibināts Kuldīgas komunālais kantoris (vēlāk komunālo uzņēmumu kantoris). Pirmās ražošanas nozares tai laikā bija pirts un dārzniecība.
Ar 1945. gada 19. maiju par pirmo pārvaldnieku sācis strādāt Ansis Štorhs, kurš veidoja un paplašināja saimniecību. Vēl pārvaldes aparātā ietilpa plānotājs, grāmatvedis, kurjers un aģents.
Kuldīgas rajona komunālo uzņēmumu trests tika noorganizēts tūlīt pēc kara, 1945.gada oktobrī. Tresta pagaidu statūti tika apstiprināti 1946. gada 4. aprīlī un jau pēc dažām dienām tika reģistrēti valsts reģistrā.
Pamatojoties uz statūtiem, tresta uzdevums bija organizēt aptīrīšanu, pārzināt dzeramā ūdens akas, kanalizāciju, pirti, frizētavu, viesnīcu, dārzniecības, sabiedrisko transportu un citus nepieciešamos uzņēmumus. Saimniecība bija plaša un visas statūtos paredzētās funkcijas attiecās ne tikai uz Kuldīgas pilsētu, bet visu rajonu.

Viesnīcu saimniecība

1945. gadā, kad tika noorganizēts komunālo uzņēmumu trests, iekārtoja viesnīcu Pasta ielā 1 un „Zemnieku māju” Sarkanarmijas ielā 1(tagad Jelgavas iela). Nedaudz vēlāk radās iespēja iekārtot viesnīcu arī bijušā restorāna „Metropole” telpās. Viesnīcai deva nosaukumu „Venta” un tajā bija 34 vietas. 1949.gadā viesnīcu „Venta” paplašināja līdz 60 vietām. Pilsēta un iedzīvotāju skaits strauji palielinājās un viesnīca „Venta” izrādījās par mazu un nevarēja apmierināt iebraucēju prasības. Tādēļ 1966. gadā sāka celt jauno viesnīcu „Kursa” ar 78 vietām. Jauno viesnīcu atklāja 1969. gadā.
Saimniecībai paplašinoties, 1946. gada jūlijā tika izveidotas šādas nozares: zemnieku mājas un iebraucamā vieta.
1946. gada decembrī tika izveidota viesnīca un veļasmāja.

Apbedīšanas birojs

Kuldīgas pilsētas kapsētu vēsture ir ļoti sena. Tagadējie Annas kapi (Miera kapi) ir slēgti, taču ar speciālām atļaujām apbedīšana tajos notiek vēl šodien. Kalna kapos apbedīšana tika uzsākta 1946. gadā. 1962.gadā kapos uzcēla kapliču. Kapsētu saimniecību pārzināja KUK apbedīšanas birojs, kurš tika nodibināts 1963.gadā. Apbedīšanas birojā strādāja 2 meistari, 2 strādnieki un 3 sēru ceremoniju vadītāji. Nepieciešamības gadījumā tika piesaistīti 2 orķestri, ar 10 mūziķiem katrā un jauktā kora sastāvs. Birojā mirušā piederīgie varēja pasūtīt zārku, sēru ceremoniju, kapa izrakšanu u.c., kopā 20 pakalpojumu veidus. Apbedīšanas birojam piederēja zārku darbnīca, kurā viena gada laikā tika izgatavoti 600 zārki. Savus pakalpojumus birojs sniedza visa rajons robežās. Tika organizēti arī Svecīšu vakari un Mirušo piemiņas dienas visās pilsētas un ciematu kapsētās.
1947. gadā Kuldīgas komunālam kantorim tika pievienoti pilsētas elektrotīkli un pēc tam arī frizētava. 1947. gada beigās tika nodibināts pirmais transporta iecirknis, kuru vadīja Jēkabs Lauriņš. Pirmie transportlīdzekļi bija zirga vilkmes.

Sanitārā un ielu apkopšanas nozare

Sanitārai aptīrīšanai, tūlīt pēc komunālo uzņēmumu tresta izveidošanas, nekādas speciālas iekārtas un inventāra nebija. 1948. gadā viena automašīna tika pārbūvēta asinizācijas vajadzībām. Šo funkciju pildīja arī 9 zirgu transports. Tikai 1970. gadā zirgu transports pilsētas aptīrīšanai tika likvidēts.
40. gadu beigās parādījās pirmās automašīnas, kuru dzinējus darbināja ar malkas apkuri, automobīļa vadītājam bija līdzbraucējs, kurš piemeta malku automašīnas krāsnī.
Pēc kara, situācijai nostabilizējoties, no tresta sastāva 1949. gadā tika izslēgti elektriskie tīkli, kas tika nodoti „Latvenergo” sistēmai.

Dārzniecība

Dārzniecība darbojās jau 1950. gados. Tā bija izkaisīta piecās vietās un ražošanas apjoms bija niecīgs. Palielinoties pieprasījumam pēc ziediem 1969.gadā dārzniecība pārgāja galvenokārt uz ziedu audzēšanu. Uz viena dārza bāzes tika izveidota dārzniecība, kuras zemstiklu platība bija 1600 kvadrātmetru. Siltumnīcas apsildīja ar zāģu skaidu krāsni. 1971.gadā tika nopirkta liela kuģu katla kurtuve, kas turpmāk nodrošināja siltumu siltumnīcās. Vecās siltumnīcas ik pa laikam tika rekonstruētas un modernizētas. Ziedi tika realizēti Kuldīgas dārzniecības veikalā „Mežrozīte”. Paplašinot siltumnīcas, ziedus varēja realizēt arī citās pilsētās.
Kuldīgas pilsētas tuvumā atradās divas izgāztuves
Sākumā trests nenodarbojās ar ielu tīrīšanu, jo tas bija namu pārvaldes pārziņā. 1950. gadā trests sāka tīrīt ielas ap pilsētas parkiem un skvēriem. Strādāja 10 sētnieces un katrai vajadzēja aptīrīt 1300 kvadrātmetru lielu platību. 1965. gadā sētnieku skaitu palielināja. 1971. gadā Kuldīgas rajona Komunālo uzņēmumu kombināts pārņēma no namu pārvaldes visu pilsētas asfaltēto ielu un laukumu aptīrīšanu. Trotuāru aptīrīšana bija roku darbs, bet ielu braucamo daļu un laukumus aptīrīja ar ielu slaukāmo mašīnu. Bez ielu aptīrīšanas tika veikta arī publisko tualešu telpu aptīrīšana. Publisko tualešu telpas tīrīja 3 reizes dienā – rītos, vakaros un tīrība bija jāpārbauda arī dienā. Ziemā, ielu braucamā daļa tika tīrīta mehanizēti. Trotuārus tīrīja un ar smiltīm kaisīja sētnieki ar smilšu kaisāmiem stumjamiem ratiņiem, kas atviegloja roku darbu.

Ūdensvadu un kanalizācijas saimniecība

1956. gadā sāka būvēt ūdensvadu pilsētā. Agrāk pilsētu ar ūdeni apgādāja no grodu akām. 1956. gadā tika izurbta pirmā artēziskā aka un izbūvēti pirmie ūdensvada metri. 1959. gadā, būvējot ugunsdzēsēju depo, sāka urbt arī otru artēzisko aku. Sākumā šis urbums ar ūdenstorni tika celts ugunsdzēsēju vajadzībām, vēlāk to nodeva Komunālo uzņēmumu kombinātam. Pilsētā, dažādās vietās, ūdens ņemšanai tika ierīkoti 30 brīvkrāni.

1960.gadā tika izstrādāts pilsētas kanalizācijas projekts. Sākumā notekūdeņus ievadīja Ventā neattīrītus, bet 1967.gadā eksplotācijā tika nodota attīrīšanas ierīču pirmā kārta, tādējādi uzsākot notekūdeņu mehānisku attīrīšanu un hlorēšanu.
1957. gada oktobrī Kuldīgas komunālo uzņēmumu kantorim tiek pievienots Alsungas komunālo uzņēmumu kantoris, ap to pašu laiku arī Skrundas komunālo uzņēmumu kantoris. Skrundā apsaimniekošanā bija viesnīca, dārzniecība, puķu veikals, vēlākos gados arī akmeņkaļu darbnīca, zārku darbnīca un ielu labiekārtošanas iecirknis.
1963. gadā publisko pirti, frizētavas un veļas mazgātavu savā gādībā pārņēma sadzīves pakalpojumu kombināts.
1965. gada februārī komunālo uzņēmumu trests tika reorganizēts par Kuldīgas rajona komunālo uzņēmumu kombinātu. KUK apkalpoja arī Skrundu un Alsungas ciematu. Skrundā tika izveidots kombināta ražošanas iecirknis, kurā strādāja vairāk nekā 20 cilvēku.

Kombināts paplašināja savu darbību, sevišķi laikā no 1967.- 1972.gadam, kad uzņēmums nostiprinājās arī ekonomiski.
1970.gadu sākumā uzņēmumā ievērojami palielinājās dažādu jaunu transporta līdzekļu un speciālo mašīnu skaits. Uzņēmuma rīcībā bija 23 automašīnas, 12 traktori, 2 ekskavatori, greideri un citi mehānismi. Transporta un mehanizācijas cehā tika nodarbināti 44 strādnieki.

Remontu un celtniecības iecirknis

1972. gadā pie KUK tika izveidots remontu un celtniecības iecirknis. Līdz tam ar ceļu remontu nodarbojās kombināta ceļu nozare. Ceļu nozares pārziņā bija ielu tekošie remonti. Ielu kapitālos remontus veica ļoti mazos apjomos. Tika asfaltētas ielas. Iecirkņa darbinieki asfaltbetonu gatavoja ļoti vecā agregātā, ko paši bija konstruējuši, izmantojot vecu zviedru asfaltbetona maisītāju. Iecirknis veica arī pilsētas nomales ielu grantēšanas darbus.
1973. gadā Komunālo uzņēmumu kombināta sastāvā bija šādas nozares:

  • ūdensvadu un kanalizācijas saimniecība,
  • viesnīcu saimniecība,
  • sanitārā un ielu aptīrīšanas nozare (ko veica transporta un mehanizācijas cehs),
  • dārzniecība,
  • apbedīšanas birojs,
  • remonta un celtniecības iecirknis,
  • zaļumsaimniecība,
  • transporta un mehanizācijas cehs, kas ar transportu apkalpoja visas nozares.

Uzņēmumā šajā laikā strādāja 203 cilvēki.

Kombinātā jau no tā pirmsākumiem tika iedibinātas dažādas tradīcijas. Vienmēr svarīgs bijis jautājums par darbinieku materiālo stimulēšanu un labāku darba apstākļu radīšanu. 1970.gadu sākumā tika ieviesta tradīcija, darbiniekiem, kas nostrādājuši kombinātā 15 un vairāk gadus, piešķirt nosaukumu „Kombināta darba veterāns”.
70. gadu otrā pusē un 80. gadu sākumā tika uzbūvetas transporta mehanizācijas ēkas Dārzniecības ielā 9, Kuldīgā, un tika paplašināta administrācijas ēka, atjaunojot ēku Skolas ielā 1 – nozaru vadītājiem, uzcelta atpūtas bāze „Krišjāņi” , iegādāta ražošanas tehnika, paplašināts transporta iecirknis.

1987. gadā tiek apvienoti visi ar komunālo saimniecību saistītie uzņēmumi (siltumtīkli, ūdens un kanalizācijas apsaimniekošana, remonta un celtniecības pārvalde, komunālie pakalpojumi) un izveidota Kuldīgas rajona Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienība, kuras sastāvā ietilpst arī Komunālo uzņēmumu kombināts. Apvienības mūžs nav ilgs un ar 1989. gada janvāri katrs uzņēmums sāk strādāt atsevišķi.

1989. gadā pie Kuldīgas komunālo uzņēmumu kombināta darbu sāk Glābšanas dienests Mārtiņsalā.
90. gadu sākumā, sākoties pārmaiņu laikiem valstī, nopietnas pārmaiņas skar arī uzņēmumu. Atdalās, pārejot savas pašvaldības pakļautībā, vispirms Alsungas iecieknis, pēc tam arī Skrunda ar visām ražošanas nozarēm. Privatizācijai tiek nodota viesnīca Kuldīgā un atpūtas bāze "Krišjāņi".
1991. gada septembrī uzņēmums tiek pārdēvēts par Kuldīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu „Komunālo uzņēmumu kombināts” un pirmo reizi tas tiek noreģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā.
90. gadu beigās uzņēmums sāk apsaimniekot Kuldīgas nepārtikas preču tirgu, izveido klaiņojošo dzīvnieku izolatoru, uzņēmumam pievieno Kuldīgas pilsētas remonta celtniecības pārvaldi, izveidojot kā ražošanas nozari un tiek uzsākta dzīvojamo māju remontēšana.
2003. gadā pašvaldības uzņēmums tiek pārveidots par SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” ar 100% Kuldīgas pilsētas Domes kapitāla daļu, tiek apstiprināta valde 3 cilvēku sastāvā.
2007. gada 1. aprīlī uzņēmumam tiek pievienots SIA „Kuldīgas namsaimnieks” un uzņēmums uzsāk Kuldīgas pilsētas Domes dzīvojamā un nedzīvojamā fonda apsaimniekošanu.
2010. gadā uzņēmumā ir šādas ražošanas nozares un veicamās funkcijas:

  1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas.
  2. Ielu un laukumu sanitārās tīrīšana (sētnieki).
  3. Kuldīgas parku, skvēru apsaimniekošana.
  4. Pilsētas kapsētu apsaimniekošana.
  5. Pilsētas WC apsaimniekošana.
  6. Ielu uzturēšana un remonts.
  7. Galdniecības pakalpojumi.
  8. Glābšanas dienests.
  9. Dzīvojamā fonda apsaimniekošana.
  10. Nedzīvojamā fonda apsaimniekošana.
  11. Kuldīgas pilsētas tirgu (rūpniecības, pārtikas, puķu) apsaimniekošana.
  12. Transporta mehanizācijas pakalpojumi.