Šķiro pareizi!

18/01/2018

Ikdienā šķirot atkritumus ir vienkārši! Sākot to darīt, tas kļūst par labu ikdienas ieradumu. Atkritumu šķirošana ir pārstrādājamu materiālu atdalīšana no tiem atkritumiem, kas vairs nav izmantojami.

Otrreizējai pārstrādei nododamie materiāli:

Plastmasa

Šķirošanas konteineros drīkst izmest tukšas PET pudeles, kārbiņas, plēves, maisiņus, šampūna un citas cietās plastmasas pudeles.

Nedrīkst: netīrus plastmasas izstrādājumus, eļļas pudeles, rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmetus, puķu podus, spaiņus un spainīšus, kā arī vienreiz lietojamos traukus.

Papīrs, kartons

Šķirošanas konteineros drīkst mest visa veida papīra iepakojumu, kartona kastes, avīzes, žurnālus, brošūras, katalogus un citus reklāmas materiālus, kas nav laminēti.

Nedrīkst: slapju vai netīru papīru un kartonu, kas satur pārtikas piejaukumus, salvetes, konfekšu papīrus, foliju, čipsu pakas, laminētus papīra izstrādājumus.

Stikls

Šķirošanas konteineros drīkst izmest tīras stikla burkas, burciņas un pudeles. Stikla pudeles un burkas var būt ar etiķetēm un alumīnija foliju, jo otrreizējās pārstrādes procesā tās tiks atdalītas.

Nedrīkst: porcelāna un stikla traukus, spoguļus, logu stiklu, spuldzes, māla pudeles un traukus.

Baterijas, akumulatori

Visa veida baterijas un akumulatori no dažādām elektroiekārtām ir jāšķiro atsevišķi no citiem atkritumiem.

Nolietotās baterijas un akumulatori ir nododami jebkurā specializētajā bateriju vākšanas konteinerā, kas izvietoti bateriju tirdzniecības vietās – veikalos, degvielas uzpildes stacijās, kā arī izglītības iestādēs, valsts iestādēs un birojos.

Lielāku daudzumu bateriju var nogādāt šķirošanas laukumos.

Automašīnu akumulatori ir jānogādā videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos vai atkritumu šķirošanas laukumos.

Metāls

Otrreizējai pārstrādei var nodot visa veida metāla izstrādājumus t.sk.dzērienu skārda bundžas un konservu kārbas.

Apģērbs, apavi, saimniecības preces, rotaļlietas, trauki, tekstila izstrādājumi – nav šķirojamie atkritumi

Nevajadzīgo apģērbu, apavus, saimniecības preces, tekstilizstrādājumus, mēbeles u.c. lietas, ko var lietot atkārtoti var ziedot labdarībai visdažādākajām kustībām – bērnu namiem, pansionātiem, sociālās aprūpes centriem un citās labdarības organizācijās.

Vecās segas lieti noderēs dzīvnieku patversmēm.

Būvgruži

Būvgruži ir jānodod šķirošanas laukumos vai būvgružu savākšanai jāpasūta speciālie konteineri, vienojoties ar konkrēto uzņēmumu par konteinera iznomāšanu un izvešanas nosacījumiem.

Elektroiekārtas un spuldzes

Nododot elektroiekārtas otrreizējai pārstrādei, tām ir jābūt neizjauktām, piemēram, ledusskapim jābūt ar kompresoru, televizoram – ar kineskopu, datoram – ar mātes plati u.tml.

Dienasgaismas spuldzes jānodod elektroiekārtu pieņemšanas punktos, bet mobilos telefonus var nodot arī to tirdzniecības vietās.

Parastās kvēlspuldzes un halogēnspuldzes tiek uzskatītas par videi relatīvi nekaitīgām, tāpēc tās drīkst izmest sadzīves atkritumos.

Eļļas un eļļas filtri, auto riepas

Eļļas un eļļas filtrus jānodod profesionālajos auto apkopes uzņēmumos.

Iedzīvotāji var nodot nolietotas automašīnu riepas SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" šķirošanas laukumā Dārzniecības ielā 9, Kuldīgā. Maksa par vienu nolietotu automašīnas riepu - 1,25 EUR.

Medicīnas atkritumi

Nekādā gadījumā nedrīkst medikamentus noskalot kanalizācijā vai izmest sadzīves atkritumu konteinerā, kā arī neizmantotos medikamentus atdot citiem.

Arī termometri ir jāsavāc atsevišķi un jānodod bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā.

Atkritumus šķirojam daudz par maz

Jāpiebilst, ka Latvija ieņem 18. vietu ES dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, sašķirojot vien piekto daļu jeb 21,2% no visiem saražotajiem atkritumiem. Tā vietā, lai nevajadzīgās lietas iegūtu otru dzīvi pārstrādes ražotnēs, tās krājas poligonos, aizņemot arvien lielāku zemes platību. Tādēļ aicinām iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā un tādējādi mazināt strauji augošos atkritumu kalnus izgāztuvēs!

Viens Latvijas iedzīvotājs 2015. gadā saražoja vidēji 433 kilogramus atkritumu jeb aptuveni 1,2 kg dienā, kamēr vidēji ES – 476 kilogramus. Par spīti tam mūsu poligonos tiek apglabāts lielāks atkritumu daudzums nekā apjomīgākus atkritumu apjomus saražojošajās valstīs. 2015. gadā sašķiroti un pārstrādāti tikai mazliet vairāk par piektdaļu no visiem atkritumiem, bet 79% tika aprakti poligonos. Salīdzinājumam, ES šķirošanas līdervalstī Vācijā pārstrādei nodoti 47,8% no visiem saražotajiem atkritumiem.

Starp Baltijas valstīm – pēdējie

Atkritumu šķirošanā par mums čaklākas ir arī kaimiņvalstis – igauņi mūs apsteiguši par četrām, lietuvieši – par divām vietām. Latvija ir priekšgalā vien Bulgārijai, Spānijai, Portugālei, Horvātijai, Kiprai, Maltai un Rumānijai. Vidēji ES tiek sašķiroti 26% no radītajiem atkritumiem, bet nozares eksperti uzskata, ka pārstrādāt nevar vien trešo daļu no atkritumiem.

«70% no visiem atkritumiem ir pārstrādājami, taču Latvijā vēl arvien šī resursa potenciālu neizmantojam. Labklājība aug un atkritumi rodas arvien vairāk. Daudz izmantojam pirmatnējos resursus ražošanā, taču neizmantojam iespēju gūt pievienoto vērtību no otrreiz pārstrādātajām izejvielām. Savukārt, lai iegūtu kvalitatīvas izejvielas otrreizējai pārstrādei, ļoti svarīgi ir pareizi sašķirot atkritumus jau to rašanās vietā – mājās, darbavietā, publiskos pasākumos,» skaidro Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Buklets drukājamā formātā

ANITA ZVINGULE